PROJEKTI 2018. GADĀ

LAAPC 2018. gadā plāno īstenot sekojošu zinātnes projektu: “Starptautiskā sadarbība Baltijas reģionā, par stratēģiju izstrādi vārpu fuzariozes uzliesmojumu prognozēšanai”.

Projekta mērķis: Pieredzes apmaiņa par vārpu fuzariozes izpēti un ierobežošanu katrā valstī un stratēģiju izstrādi infekcijas prognozēšanai.

Atbalstītā projekta rezultāti tiks publicēti 2018.gada decembrī.

Informācijas par projektu publicēšanas vieta:  http://www.laapc.lv un www.agrovast.se

Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā nozarē, atbalstītā projekta rezultāti ir pieejami bez maksas.

Informācija publicēta 2018. gada 03. janvārī


LAAPC 2018. gadā plāno īstenot sekojošu lauksaimniecībā izmantojamu zinātnes projektu: “Inovatīvs dizains un pasākumi funkcionālās bioloģiskās daudzveidības paaugstināšanai bioloģiskajos augļu dārzos (ECOORCHARD)” (2015.-2017. gads).

Projekta mērķis: Izveidot efektīvus līdzekļus bioloģisko ābeļu dārzu izveidošanai vai pārveidošanai un adaptēt īpašus agrotehniskos pasākumus, lai palielinātu dārzu elastīgumu caur augstāku funkcionālo bioloģisko daudzveidību.

Atbalstītā projekta gaidāmie rezultāti tiks publicēti 2018. gada decembrī.

Atbalstītā projekta gaidāmo rezultātu publicēšanas vieta: http://www.laapc.lv  un Latvijas Lauksaimniecības universitātes interneta vietnē – pētījumu datubāzē

Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā nozarē, atbalstītā projekta rezultāti ir pieejami bez maksas.

Informācija publicēta 2018. gada 03. janvārī


LAAPC 2018. gadā plāno īstenot sekojošu lauksaimniecībā izmantojamu zinātnes projektu: “Ieteikumu izstrāde vējauzas un citu izplatītāko nezāļu sugu ierobežošanas pasākumiem Latvijas apstākļos” (2015.-2018. gads).

Projekta mērķis: Iegūt zinātniski pamatotu informāciju par galvenajām likumsakarībām, kas nosaka nezāļu populāciju struktūru Latvijā un uz tās pamata izstrādāt ieteikumus nezāļu ierobežošanas pasākumiem Latvijas apstākļos.

Atbalstītā projekta gaidāmie rezultāti tiks publicēti 2018. gada decembrī.

Atbalstītā projekta gaidāmo rezultātu publicēšanas vieta: www.laapc.lv  un Latvijas Lauksaimniecības universitātes interneta vietnē – pētījumu datubāzē.

Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā nozarē, atbalstītā projekta rezultāti ir pieejami bez maksas.

Informācija publicēta 2018. gada 03. janvārī


LAAPC 2018. gadā plāno īstenot sekojošu lauksaimniecībā izmantojamu zinātnes projektu: “Dzeltenās rūsas slimības ierosinātāja Puccinia Striiformis, Wes. rasuizplatība Latvijā un pasākumi tās postīguma ierobežošanai kviešu sējumos”.

Projekta mērķis: Identificēt Latvijā sastopamās dzeltenās rūsas slimības ierosinātāja Puccinia Striiformis, Wes. rases un izstrādāt rekomendācijas dzeltenās rūsas izplatības ierobežošanai kviešu sējumos.

Atbalstītā projekta gaidāmie rezultāti tiks publicēti 2018. gada decembrī.

Projektā gaidāmo rezultātu publicēšanas vieta internetā: www.laapc.lv un Latvijas Lauksaimniecības universitātes interneta vietnē – pētījumu datubāzē.

Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, atbalstītā projekta rezultāti ir pieejami bez maksas.

Informācija publicēta 2018. gada 03. janvārī


LAAPC 2018. gadā plānot īstenot sekojošu lauksaimniecībā izmantojamu zinātnes projektu: “Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā”.

Projekta mērķis: Nodrošināt augļkopjus ar slimību un kaitēkļu attīstības prognozēm, izmantojot datorizēto lēmuma atbalsta sistēmu.

Atbalstītā projekta gaidāmie rezultāti tiks publicēti 2018. gada decembrī.

Atbalstītā projekta gaidāmo rezultātu publicēšanas vieta: http://www.laapc.lv  un Latvijas Lauksaimniecības universitātes interneta vietnē – pētījumu datubāzē.

Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā nozarē, atbalstītā projekta rezultāti ir pieejami bez maksas.

Informācija publicēta 2018. gada 03. janvārī


LAAPC 2018. gadā plāno īstenot sekojošu lauksaimniecībā izmantojamu zinātnes projektu: “Pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) un citu lauka pupu (Vicia faba) kaitēkļu monitorings un ierobežošanas iespējas”.

Projekta mērķis: Veikt pupu sēklgrauža un citu lauka pupu kaitēkļu monitoringu un izstrādāt rekomedācijas kaitīguma sliekšņu noteikšanai.

Atbalstītā projekta gaidāmie rezultāti tiks publicēti 2018. gada decembrī.

Projektā gaidāmo rezultātu publicēšanas vieta internetā: www.laapc.lv un Latvijas Lauksaimniecības universitātes interneta vietnē – pētījumu datubāzē.

Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, atbalstītā projekta rezultāti ir pieejami bez maksas.

Informācija publicēta 2018. gada 03. janvārī


Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” 2.1. prioritātes “Zinātne un inovācijas” 2.1.1. pasākuma “Zinātne, pētniecība un attīstība” 2.1.1.1. aktivitātes “Atbalsts zinātnei un pētniecībai” līdzfinansēts projekts:

„Perspektīvas augļaugu komerckultūras – krūmcidoniju (Chaenomeles japonica) vidi saudzējoša audzēšana un bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas” (Nr. 1.1.1.1/16/A/094)

Projekta vadītājs: Edīte Kaufmane (Dārzkopības institūts)

Sākuma datums: 06.02.2017.; beigu datums: 31.01.2020.

Projekta mērķis: Izstrādāt krūmcidoniju vidi saudzējošas audzēšanas, augu aizsardzības, uzglabāšanas un bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas, izpētīt hidrofilo un lipofilo savienojumu veidošanos dažādās augļu attīstības fāzēs, veikt ražošanas ekonomisko izvērtējumu, veicinot augļkopības un pārtikas nozares straujāku attīstību un eksportspējas palielināšanu.

LAAPC uzdevumi projekta ietvaros:

  • veikt Krūmcidoniju slimību ierosinātāju un bezmugurkaulnieku noteikšanu;
  •  veikt potenciālo augu aizsardzības metožu pārbaudi.

Aktualitātes:

  • Krūmcidoniju ziedu un pumpuru vizuāli novērojumi. Apsekotajās saimniecībās konstatēja atsevišķus pumpuru un ziedu bojājumus. Visvairāk veselo ziedu un pumpuru konstatēja SIA „Coperative” krūmcidoniju stādījumā (divās uzskaites reizēs kopā 400), bet vismazāk to bija Z/s „Puriņi” (vienā novērojumu reizē kopā 30). Bojāto ziedu un pumpuru kopskaits bija salīdzinoši neliels: 10, 12 un 2, attiecīgi SIA „Cooperative”, Dobeles DI un Z/s „Puriņi”. Uz bojātajiem pumpuriem un ziediem novēroja Archips ģints tinēju kāpurus, tomēr tie bija nelielā skaitā. Būtiskas atšķirības saimniecībās nenovēroja. Atšķirības starp krūmcidoniju šķirnēm Dobeles DI nenovēroja.
  •  Krūmcidoniju lapu bojājumu uzskaites. Krūmcidoniju stādījumos novēroja gan lapu grauzumus, gan alojumus, gan arī dzeltējošus un kalstošus plankumus uz lapu plātnes. Kopumā no 8 uzskaites reizēs ievāktajām 1 600 lapām vislielākos lapu virsmas bojājumus konstatēja SIA „Cooperative” krūmcidoniju stādījumā, kur bojātas bija 270 lapas. Salīdzinoši mazāk bojātu lapu konstatēja pārējās apsekotajās saimniecībās: 200 un 180 bojātas lapas attiecīgi Dobeles DI un Z/s „Puriņi”. Kaitēkļu tieša klātbūtne vairumā gadījumu uz lapām netika konstatēta. Atsevišķos gadījumos uz lapām novēroja laptinēju Archips ģints kāpurus un Phyllobius ģints smecernieku imago. Dobeles Dārzkopības institūta stādījumā sākot ar jūlija vidu uz lapām novēroja augļkoku sarkano tīklērci Panonychus ulmi, kura, iespējams, izraisīja lapu dzeltēšanu. Z/s „Puriņi” augustā atsevišķos gadījumos uz lapām konstatēja ķiršu zāģlapsenes Eriocampoides limacina kāpurus. Atšķirības starp krūmcidoniju šķirnēm Dobeles DI nenovēroja.
  • Dzeltenās līmes lamatas. Ar dzeltenajām līmes lamatām stādījumos konstatēja dažādu grupu bezmugurkaulniekus: visvairāk bija divspārņu (Diptera), plēvspārņu (Hymenoptera) un tripšu (Thysanoptera), ka arī mārītes (Coccinellidae), zeltactiņas (Chrysopidae, vaboles (Coleoptera) un zirnekļi (Aranea). Vairums konstatēto bezmugurkaulnieku bija apputeksnētāji, parazitoīdi vai plēsēji. Jāatzīmē, ka SIA „Cooperative” stādījumā salīdzinoši lielākā skaitā konstatēja zirnekļus un mārītes.No potenciāli kaitīgiem bezmugurkaulniekiem SIA „Cooperative” stādījumā 9 uzskaites reizēs konstatēja 10 ābeļu ziedu smecernieka Anthonomus pomorum pieaugušas vaboles. Dobeles DI uz dzeltenajām līmes lamatām novēroja laputis Aphidida, tomēr uz pašām krūmcidonijām tās netika konstatētas.Kukaiņu daudzveidības atšķirības starp krūmcidoniju šķirnēm Dobeles DI nenovēroja.
  • Delta lamatas ar laptinēju Archips podana, Archips rosana, Rhopobota naevana un ābolu tinēja Cydia pomonella feromoniem. Kopumā astoņās Cydia pomonella uzskaites reizēs un sešās pārējo laptinēju uzskaites reizēs visos apsekotajos stādījumos visvairāk konstatēja neizvēlīgo laptinēju Archips podana.Vislielāko tinēju imago skaitu konstatēja Dārzkopības institūta krūmcidoniju stādījumā. No tiem vairāk bija Cydia pomonella un Archips rosana imago, kas, visdrīzāk, skaidrojams ar blakus esošajiem ābeļu stādījumiem. Atšķirības starp krūmcidoniju šķirnēm nenovēroja.
  • Krūmcidoniju augļu bojājumu uzskaite. Septembrī veica krūmcidoniju augļu vērtēšanu un kopumā visos apsekotajos krūmcidoniju stādījumos konstatēja 5 bezmugurkaulnieku bojātus un 3, iespējams, peļu bojātus augļus.
  • Vizuālie novērojumi pārējās piecās saimniecībās. No piecām apsekojumu reizēm 2017. gada veģetācijas sezonā vislielāko veselo ziedu un pumpuru skaitu un vismazāko bojāto ziedu un pumpuru, lapu un augļu skaitu konstatēja z/s “ Buliņi”.  Arī pārējos apsekotajos krūmcidoniju stādījumos bezmugurkaulnieku izraisītie bojājumi nebija nelieli. Visvairāk lapu bojājumu bija SIA “Rāmkalni”, bet visvairāk bojātu augļu SIA “Elianda”. Z/s “Buliņi” vienam augam novēroja tīklkodes Yponomeuta sp. tīklojumu, kāpurus tajā un bojātas lapas. Vairākiem augiem saimniecībā “Lejaskārkliņi” lapas bija bojājuši sprīžmeša Geometridae kāpuri. Jāpiebilst, ka lietainā laikā vairākās saimniecībās, piemēram, SIA “ Cooperative” un “ Mežvidi”, varēja vērot gliemžus Arianta arbustorum barojamies ar krūmcidoniju ziediem un lapām.
  • Slimību monitorings. Laika periodā no 2017. g. novembra līdz 2018. gada janvārim veikta sezonas laikā ievākto izolātu kultivēšana uz agarizētajām barotnēm un tīrkultūru izdalīšana.No krūmcidonijām kopā ievāktajiem 192 paraugiem, šobrīd ir iegūtas 80 tīrkultūras no cidoniju augļu paraugiem, 19 no dzinumu paraugiem un 7 tīrkultūras no lapu paraugiem. Turpinās ievākto paraugu tīrkultūru iegūšana. Ir veikta paraugu pirmsidentifikācija, balsoties uz paraugu morfoloģiskajam pazīmēm. No augļu paraugu izdalītajām tīrkultūrām ir izvirzītas versijas par 51 izolāta ģints piederību, ko nepieciešams apstiprināt ar molekulāro metodi. Izvirzītās versijas par augļu puvju izraisošām sēnēm: Fusarium sp., Botrytis sp., Monilia sp., Colletotrichum sp. un Neofabraea sp. Versijas par augļu plankumu izraisošām sēnēm: Septoria sp., Phoma sp., Monilia sp., Phomopsis sp. un Alternaria sp. No dzinumu paraugu izdalītajām tīrkultūram ir izvirzītas versijas par 13 paraugiem: Fusarium sp., Botrytis sp. un Monilia sp. No lapu paraugu izdalītajām tīrkultūram ir izvirzītas versijas par 2 paraugiem: Colletotrichum sp. un Penicillium sp.

Informācija publicēta 2018. gada 05. februārī

  • 2017. gada veģetācijas sezonā vienā no stādījumiem uz krūmcidonijām konstatējām augļkoku sarkanās tīklērces Panonychus ulmi un to bojātas lapas, veicām attiecīgas izmaiņas krūmcidoniju monitoringa metodikā. Tika nolemts pievienot augļkoku sarkano tīklērču olu uzskaiti veģetācijas sezonas sākumā pirms lapu un ziedu plaukšanas uz krūmcidoniju zariem, lai varētu novērtēt augļkoku sarkano tīklērču populācijas blīvumu. 2017. gada veģetācijas sezonā, augustā un septembrī, Dobeles DI krūmcidoniju stādījumā konstatējām augļkoku sarkano tīklērču kustīgās attīstības stadijas uz lapām, tādēļ 2018. gada aprīļa mēnesī braucām uz Dobeles DI, SIA “Cooperative” un SIA “LUBECO” stādījumiem un ievācām krūmcidoniju zarus. LAAPC laboratorijā veicām šo zaru analīzi un augļkoku sarkano tīklērču olas uz zariem nekonstatējām. Dobeles DI krūmcidoniju tuvumā aug ābeles, kurās ir augļkoku sarkanās tīklērces. Tas var būt par iemeslu sarkano augļkoku tīklērču klātbūtnei krūmcidoniju stādījumā. Ja blakus aug dažādi rožu (Rosaceae) dzimtas augi, arī kaitēkļu sugas var pārvietoties no vienas augu sugas uz otru, jo ir pielāgojušās baroties ar līdzīgām sugām. Citos apsekotajos krūmcidoniju stādījumos augļkoku sarkanās tīklērces nekonstatējām.

Informācija publicēta 2018. gada 05. maijā

Top